2020.gads futbolā: Gaidas pret realitāti

2020.gads ir sanācis ļoti neierasts ne tikai futbolā, COVID-19 vīrusa izplatība pasaulē šī gada sākumā ir burtiski apgriezusi šo pasauli kājām gaisā. Ekonomiskā krīze, pašizolācijas, robežu slēgšana, obligāta masku valkāšana - to noteikti neviens nebija gaidījis.

Arī futbola pasaule cīnās ar šo pandēmiju un tās sekām. Taču 2020. gadu daudzi gaidīja ar nepacietību, jo tieši šovasar bija jānotiek ne vien Olimpiskajām spēlēm Tokijā, bet arī jubilejas UEFA Eiropas čempionāta finālturnīram, kuram bija paredzēts vairākās pilsētās visā Eiropā. Daudzi plānoja savus maršrutus, taču realitātē - nekāda finālturnīra. Par šo un par vairākām citām tēmām arī parunāsim, kādas cerības vēl netika (vai arī tieši otrādi - tika) piepildītas 2020. gadā.


Mettas čempiongads


Sāksim ar 2020.gada Latvijas Virslīgas čempionātu. Pāris gadus atpakaļ FK Metta vadība izdarīja skaļu paziņojumu - 2020.gadā FK Metta kļūs par Latvijas čempioniem. Visi Mettas fani ar nepacietību gaidīja 2020.gadu, lai beidzot sezona varētu beigties uz pozitīvas nots - bez pārspēlēm un ar zelta medaļām rokā. Jā, no pārspēlēm beidzot izdevās izvairīties, par to FK Metta vadībai ir jāsaka paldies jau pieminētajai pandēmijai, kuras dēļ pārspēles šogad ir atceltas, taču līdz kārotam mērķim - kļūt par Latvijas čempioniem, vismaz šogad, bija vēl patālu. Uz sezonas beigām FK Tukums 2000/TSS vienība pat spēja atdzīvināt intrigu, ja tukumniekiem pēdējā kārtā izdotos pārspēt RFS, tad FK Metta pat izkristu no Virslīgas, tad gan, nākamgad izdotos kļūt par Latvijas čempioniem, bet tikai par Latvijas 1.līgas čempioniem. Bet tikmēr Riga FC jau trešo gadu pēc kārtas ir pacēlusi Virslīgas kausu virs galvas.


Latvijas izlase pierāda, ka ir pārāka par UEFA Nāciju līgas D divīziju


Latvijas nacionālajai futbola izlasei Nāciju līgas D divīzijā nonākot vienā grupā ar tādām izlasēm kā Fēru salas, Malta un Andora - visi cerēja uz iekļūšanu C divīzijā. Taču Daiņa Kazakeviča vadītā izlase zaudēja cerības uz pirmo vietu pat vēl pirms pēdējās kārtas. Pandēmijas dēļ Dainim Kazakevičam bija jāpaciešas līdz savai pirmajai spēlei pie Nacionālas izlases stūres, vairāk laika pārdomām, sagatavošanai, pretinieku izskaitļošanai.


Pirmā spēle - neizšķirts mājās pret Andoru, kam sekoja vēl viens neizšķirts Maltā. Oktobrī viss sākās vēl ar diviem neizšķirtiem - vispirms pārbaudes spēlē pret Melnkalni uz applūdušā Podgoricas laukuma, par kura likteni bija žēl agronomiem, vēlāk arī Fēru salās, spēlē ar tiešo konkurentu par 1.vietu grupā. Taču šoreiz izlases sasaukuma laikā kalendārā bija iekļautas veselas trīs spēles, un tieši trešā spēle atveda mums tos brīžus spēles izskaņā, kuras joprojām rādās murgos un gribas pēc iespējas ātrāk aizmirst - spēles beigās Malta izrauj uzvaru Daugavas stadionā un diez vai šogad Latvijas futbolā bija sāpīgāks skats par līksmojošiem maltiešiem Daiņa Kazakeviča priekšā. Novembra sasaukumu varam vērtēt ar plus zīmi, uzvaras Sanmarīno un Andorā un neizšķirts pret D grupas uzvarētāju - Fēru salu izlasi.


Taču daudz jautājumu izraisa izlases spēles kvalitāte, priekšā mūs gaida FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas cikls, kurā mums pretī stāsies Nīderlandes zvaigžņotā izlase, ar jauniem talantiem bagāta Norvēģija, nepiekāpīgi turki un Nāciju līgas B divīzijā iekļuvusī Melnkalnes izlase. No pundurvalstu groza saņēmām Gibraltāru, kas arī neliecina par stabiliem 6 punktiem, jo arī Gibraltāram šis gads ir izdevies daudz labāks par mūsējo - viņi kvalificējās Nāciju līgas C divīzijai. Viegli noteikti nebūs.


Futbola svētki Eiropā


Jau minējām, ka lielie Eiropas futbola svētki jeb Eiropas čempionāta finālturnīrs šogad tika pārcelts uz nākamo gadu. EURO 2020 vietā - nemitīgās ziņas par pandēmijas upuru skaitu. Diemžēl nav zināms, vai nākamvasar šie svētki izdosies iepriekš ieplānotā variantā. Jau klīst runas par turnīra rīkotājpilsētu skaita samazināšanu vai pat visa turnīra pārcelšanu uz vienu valsti - Angliju vai Krieviju. Visu noteiks cīņa ar COVID-19 slimību un vakcīnas izstrādāšanu. Jau šobrīd ir pirmie vakcinētie cilvēki, taču nav skaidrs, cik iedarbīgas šīs vakcīnas būs. Līdz ar to joprojām pastāv iespējamība, ka lielie futbola svētki paies aiz aizslēgtām durvīm - bez līdzjutējiem, vai to ierobežotu skaitli.


Toties Eiropas čempionāta finālturnīra vietā vasaras beigās līdzjutēji sagaidīja UEFA Čempionu līgas finālposmu, kurš dāvāja daudz interesantu spēļu, burtiski katru dienu varēja pieslēgties kādai izšķirošai spēlei, kas varbūt ne pilnībā, taču spēja remdēt futbola līdzjutēju apetīti.


Jaunais LTFA prezidents


Šovasar par Latvijas Futbola federācijas prezidentu kļuva Vadims Ļašenko, kurš līdz šim ir bijis LTFA galvenā persona. Vadims Ļašenko pēc ievēlēšanas LFF prezidenta krēslā savu "bērnu" pameta, un kā izrādījās, šis bija liktenīgs brīdis visai organizācijai. Tuvojoties rudenim un telpu futbola sezonai, LTFA organizāciju pakāpeniski pameta tās galvenās figūras, kuras parādījās jau LFF darbinieku sarakstā, arī LTFA valde pakāpeniski sāka izjukt. Līdz jaunā prezidenta vēlēšanām organizācija nenodzīvoja.


LTFA prezidenta amatam pieteicās divi kandidāti: Edijs Joksts, kurš gan vēlāk savu kandidatūru atsauca, un Igors Jacevičs, bet viņš nespēja pārliecināt telpu futbola sabiedrību un LTFA Kongresā tika lemts par organizācijas likvidēšanu un telpu futbola turnīru pārnākšanu LFF paspārnē. Līdz ar to paliek jautājums vai tas bija apzināts gājiens likvidēt LTFA, vai tomēr spēcīga kandidāta, kurš varētu pārņemt organizācijas vadību trūkums. Tāpat interesanti, par kādu sadarbību runāja Vadims Ļašenko savā atkāpšanās no LTFA prezidenta amata dienā:

Turpmāk es kā LFF prezidents rūpēšos, lai Latvijā attīstītos arī telpu futbols un lai produktīvi īstenotos sadarbība starp LFF un LTFA

Šis nav vienīgais jautājums, par ko Vadims tika iztaujāts Ulda Strautmaņa Delfi.lv intrevijā. Neskatoties uz to, ka tika ievēlēta jaunā valde, strīdu un skandālu ap Latvijas Futbola federāciju daudz mazāk nepalika. Arī Vadima Ļašenko un jaunās valdes atbalstītāja Ģirta Mihelsona (vismaz Kongresā Ģirts bija negaidīti mierīgs un kluss), kurš Kaspara Gorkša atsaukšanas kongresā bijis ļoti aktīvs un pat atļāvās izteikt necenzētas frāzes, klusuma brīdis nu jau arī ir garām:

Prezidents aizvien tiek nemitīgi šantažēts

Protams, LFF valdes darbu bieži vien vērtē pēc Nacionālās izlases rezultātiem, kuri šogad nebija tie labākie. Lielu kritiku ir izpelnījies Nacionālās izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs, kuram gan prezidents un esošā valde izteica uzticību arī uz nākamo Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu. Pēc pusgada LFF biedri vērtēs Vadima komandas pirmo pavadīto gadu pie Latvijas futbola stūres, vēl ir pietiekami daudz laika, lai ar saviem darbiem apklusinātu nelabvēļus un gūt vēl lielāku biedru atbalstu.


Izšķirošais Rīgas derbijs pie pilnām tribīnēm


Šogad kalendārs ir novedis pie tā, ka pēdējais 2020. gada Rīgas derbijs ir iekritis priekšpēdējā Virslīgas kārtā. Divi čempiona titula pretendenti priekšpēdējā kārtā cīnās savā starpā. Labāk varētu būt tikai, ja šī tikšanās būtu pēdējā kārtā. Neskatoties uz to, ka līdz šim derbijam RFS jau zaudēja visas cerības uz pirmo vietu, tas ir un paliek derbijs, divu spēcīgāko klubu nepiekāpīga cīņa. Taču pandēmijai un Riga FC klubam bija savi plāni - liela saslimušo spēlētāju skaita dēļ Riga FC laukumā devās eksperimentālajā sastāvā, piemēram, uzbrukumā izlaižot rezerves vārtsargu Nilu Tomu Puriņu. Viss beidzās ar pārliecinošu RFS uzvaru ar 3:0. Spēle, kura varēja piesaistīt milzīgu līdzjutēju interesi, kļuva par vienu no lielākajām gada vilšanām. Starp citu, 2020.gadā Rīgas derbijos RFS ir bijusi veiksmīgāka par čempionvienību Riga FC - trīs uzvaras (viena no viņām tika izcīnīta Latvijas kausa izcīņas 1/4 finālā) pret vienu.


Mūsu futbolisti spēlē top līgās


UEFA Čempionu līgā šogad triumfēja Minhenes Bayern komanda, kura aizvadīja teicamu sezonu, uzvarot visās sacensībās, kurās tā piedalījās, tostarp arī 3. spēcīgākajā līgā Minhenes otrā komanda Bayern II kļuva par čempioniem. Minhenes sistēmā trenējas arī Latvijas izlases spēlētājs Daniels Ontužāns. 2020.gada 15.oktobrī Daniels debitēja pirmās komandas sastāvā Vācijas kausa spēlē pret 1.FC Duren, dodoties laukumā 86.minūtē, pēc tam, kad savainojumu guva uz maiņu laukumā nākušais cits Minhenes debitants Armindo Sībs. Ikdienā Daniels netiek pat otrās komandas sastāvā un mums atliek vien gaidīt, kad viņš aizpelnīsies līdz regulārai spēlēšanai vismaz Vācijas 3.līgas čempionātā.


Taču, ja mēs runājam par mūsu spēlētājiem, kas regulāri spēlē kādā no Eiropas top līgām, tad ir jāpiemin 21 gadus vecu Sandru Voitāni, kura šovasar ir pievienojusies Vācijas Bundeslīgas vienībai SV Meppen. Jaunajā sezonā Sandra laukumā ir devusies 5 spēlēs (šobrīd ir nospēlētas 10 kārtas). SV Meppen 12 komandu konkurencē ar 5 punktiem šobrīd atrodas 11.vietā.


Riga FC beidzot sakārtoja treneru jautājumu


Noslēgsim ar Latvijas čempionvienību Riga FC. Šogad Riga FC sezonu uzsāka labi pazīstamā Oļega Kononova vadībā, likās, ka Riga FC būs atradusi savu treneri un mūžīgais Riga FC galvenā trenera aizvietotājs Mihails Koņevs komandu pameta... bet ne uz ilgu brīdi, vien pēc pāris kārtām pēc sezonas sākuma, jūnija beigās Mihails atgriezās Riga FC vienībā vispirms kā trenera asistents, bet vēlāk atkal kļuva par galvenā trenera aizvietotāju un jau trešo gadu pēc kārtas aizveda Riga FC līdz zelta medaļām. Varbūt šoreiz Mihailam dos strādāt ar komandu visas sezonas garumā?

0 comments