Latvijas futbols – kur mēs esam un ko darīt?

Tuvojas kārtējais LFF Kongress. Kustība "TautasFutbols.LV" ir izskatījusi vairākas problēmas, kuras neļauj Latvijas futbolam attīstīties. Foto - LFF.LV
Tuvojas kārtējais LFF Kongress. Kustība "TautasFutbols.LV" ir izskatījusi vairākas problēmas, kuras neļauj Latvijas futbolam attīstīties. Foto - LFF.LV

Šis raksts ir tapis ne vienas vien dienas garumā, jo mums nav vienalga un mums sāp tas, kas notiek ar Latvijas futbolu pēdējā laikā. Veidojot šo rakstu, mēs nedaudz iedziļinājāmies vēsturē, atcerējāmies spilgtākos brīžus un konstatējām to, kur esam nonākuši.

Šonedēļ ir kļuvis zināms, ka pašreizējais LFF prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis par savu atkāpšanos nākamgad – tas nozīmē ārkārtas prezidenta vēlēšanās. Guntis Indriksons pie Latvijas futbola stūres ir kopš 1996.gada un šajā laika posmā mūsu futbols ir piedzīvojis daudzus notikumus. Par pašiem spilgtākajiem no tiem mēs varējām tikai sapņot, un šodien kaut kādi līdzīgi tādi panākumi, šķiet, pat neiespējami. Pēdējais gads mums noteikti nav bijis tas labākais. Nesen varēja lasīt Askolda Uldriķa rakstu “Sporta avīzē”, gan arī interviju ar viņu “Sportacentrs.com” portālā. Iesakām izlasīt šos rakstus, kuri ir ļoti interesanti. Jā, sāksim šo rakstu mēs ar vislielāko zaudējumu Latvijas futbolā – “Skonto FC” grimšanu. Šis kuģis grima lēni un ilgi, un atbildīgo personu nespēja savest lietas kārtībā beidzot ir novedusi situāciju līdz neatgriezeniskai. Tā vietā, lai mēģinātu glābt šo klubu, paņemot pauzi un sakārtojot visas saistības ar kreditoriem, no kluba tika izspiests maksimāli iespējamais labums, un tad šis kuģis tika pamests. Bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies. 1991.gadā tika izveidots “Skonto FC”, kas vēlāk kļuva par titulētāko klubu Latvijas futbola vēsturē. 15 iegūtie čempionu tituli, “Skonto” vārda atpazīstamība pasaulē – tas ir Latvijas futbola brends, kuru savulaik varēja pielīdzināt kvalitātes zīmei. Latvijas valstsvienība 2004.gadā paveica neiespējamo – izcīnīja tiesības spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā, turklāt tajā laikā, kad uz to kvalificējās tikai 16 komandas nevis 24 kā tagad. Tajā komandā 7 spēlētāji bija tieši no “Skonto”, turklāt vēl 12 bija savulaik spēlējuši “Skonto” kreklā. Tas ir ļoti liels skaitlis. Pēc šī slavas mirkļa ir jau pagājis daudz laika un pēdējos gados “Skonto” bija iestigusi lielās finansiālās grūtībās. Vairākus gadus pēc kārtas Federācija uz šiem notikumiem pievēra acis un ļāva “Skonto” turpināt pašiznīcināties. Tas ir “iespējams tikai Latvijā”. Ar vienu roku LFF pati pieļāva “Skonto” dalību čempionātā, bet ar otru roku turnīra gaitā administratīvi ņēma nost spēlētāju izcīnītos punktus. Tas atkārtojās vairākus gadus. Jā, nepārprotami “Skonto” vārds ir ļoti nozīmīgs Latvijas futbolam, bet vai vispār kāds var iedomāties tādas situācijas iespējamību kādā no vadošajām Eiropas futbola valstīm? Par Itālijas 2006.gada skandālu ir dzirdējuši visi, toreiz “Juventus” bez jebkādām runām tika pazemināts uz Seria B, turklāt tika atņemti arī divi izcīnītie tituli. Arī skotu “Rangers” piedzīvoja pazemināšanu uz zemāko Skotijas līgu. Pa šo laiku “Juventus” ir atgriezies ne tikai Itālijas, bet arī Eiropas futbola elitē. Šogad ¼ finālā itāļu klubs izsita “Barcelona” vienību un spēlēs ½ finālā. “Rangers” arī spēja atgriezties augstākajā līgā, un tam šogad ir visas iespējas kvalificēties Eirokausiem. Tikmēr LFF, neļaujot “Skonto” 2016.gada sezonā startēt Virslīgā, atļāva tai piedalīties 1.līgā, taču problēmas ar to tā arī netika atrisinātas, un šogad “Skonto” ir nozudis pavisam. Bet vai “Skonto” patiešām ir pazudis? Pašlaik notiek “Skonto FC” maksātnespējas process, klubs ir bankrotējis. Taču tajā pašā laikā daži tie paši cilvēki, kura vadīja “Skonto FC”, tagad aktīvi darbojas “RTU FC/Skonto Academy” un šo komandu reprezentē kā to pašu veco “Skonto”. To pierāda arī tas, ka “Skonto” sociālajos tīklos uz “RTU/Skonto Academy” spēļu reklāmām tiek izmantots “Skonto” logotips, gan arī tas, ka “Skonto FC” oficiālā mājaslapa skontofc.com turpina darboties. Pats par sevi ir saprotams, ka šī komanda spēlē “Skonto” formas tērpos. Paliek tikai jautājums, kā Federācija kaut ko tādu vispār pieļauj. Viss, kas pēdējos gados notiek ar un ap “Skonto”, ir pilnībā izpostījis šā kluba kādreizējo reputāciju. Lai tiktu saglabāts vismaz kaut kas labs no vecā “Skonto”, mums ir pilnībā jāizņem šis nosaukums no Latvijas futbola aprites, un jāaizliedz tā izmantošana līdz brīdim, kad īstais “Skonto FC” neatrisinās visas saistības pret kreditoriem un neatradīs sev jaunu saimnieku.

Turpinot “Skonto” tēmu ir jārunā arī par “Skonto” stadionu, kura mūžs arī nav izrādījies ilgs. 2000.gadā tika atklāts šis stadions, bet jau pēc gadiem 10 ar to sākās jezga. Šogad esam sasnieguši visaugstāko punktu notikumu absurdajā attīstībā. Tajā pašā dienā, kad LFF bija paziņojusi par to, ka Latvijas kausa fināls tiks aizvadīts “Skonto” stadionā, tiesu izpildītāju un policijas klātbūtnē sākās “Skonto” stadiona kustamā īpašuma demontāža. Un tas viss notiek neilgi pirms 2018.gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles pret Portugāli. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par iespēju aizvadīt spēli Liepājā. Lai gan, joprojām neviens nevar būt par 100% pārliecināts, kur īsti noritēs šī spēle, tomēr bilesuserviss portālā visas pieejamās biļetes uz komplektu no trim spēlēm (komplektā ietilpst trīs Latvijas valstsvienības spēles: pret Portugāli, Šveici un Andoru) ir izpārdotas. Jautājums, kas būs ar šīm biļetēm, ja spēli tomēr nevarēs aizvadīt “Skonto” stadionā? Un kā tiks īstenota biļešu pārdošana? Pārāk daudz jautājumu! Turklāt ir pieļaujams, ka UEFA var neatļaut aizvadīt spēli Liepājā. Tad nāksies to aizvadīt kādā ārzemju stadionā. Kopumā, šī jezga ar stadioniem ir ļoti iedragājusi mūsu Federācijas reputāciju: vispirms izgāšanās ar Barona ielas stadiona projektu, pēc tam šī problēma ar “Skonto” stadionu. Tas viss apliecina to, ka diemžēl mēs esam Eiropas futbola pundurvalsts. Tas beidzot ir jāatzīst arī pašai Latvijas Futbola federācijai. Viss darbs ir jāsāk pilnīgi no nulles.

Pēdējie Latvijas nacionālās izlases rezultāti arī liecina par to. Tas, ka trešo reizi par valstsvienības galveno treneri ir iecelts Aleksandrs Starkovs, tikai apstiprina šo sāpīgu faktu. Jāatzīst, ka citu variantu jau patiesībā nebija. Tamaza Pertijas kandidatūru uz valstsvienības galvenā trenera amatu diez vai kāds LFF valdes loceklis izskatīja, pie tam nav zināms, vai pats Tamazs gribētu uzņemties šo atbildību, turklāt darbs ar valstsvienību ļoti krasi atšķiras no darba klubā. Kādu citu spēcīgu treneri, kurš būtu gatavs tagad uzņemties valstsvienības vadību, mums ir grūti nosaukt. Jā, LFF regulāri organizē treneru kursus, ir ļoti daudz topošo treneru, taču starp viņiem pagaidām nav tādu, kuriem būtu pietiekama starptautiska pieredze. Un tas ir skumjš fakts. LFF pēdējā laikā ir deklarējusi, ka mūsu prioritāte esot nacionālā izlase. Diemžēl izlases sniegums (zaudējums Fēru salām mājās ar 0:2, kā arī zaudējums Gruzijā ar 0:5), vāja līdzjutēju apmeklētība, augstas klases treneru trūkums – viss tas liecina par šīs prioritātes izgāšanos.

Pasaulē neapšaubāmi futbols ir sporta karalis. Daudzi domā un arī izturas tā, it kā arī Latvijā futbols būtu šī titula cienīgs, taču nemānīsim sevi. Ir ļoti daudz jautājumu, pie kuriem ir jāstrādā. Ir jāattīsta amatieru futbols, jāsaved kārtībā 2.Līgas čempionāts, kurš diemžēl ar katru gadu kļūst haotiskāks. Federācija visu savu uzmanību pievērš tikai 2.Līgas finālturnīra sarīkošanas jautājumiem, taču Federāciju nemaz nerūp tas, ka iztrūkst vienotas pieejas futbola attīstībai reģionos. Kustība “TautasFutbols.LV” aktīvi iesaistās šajā jautājumā, un vairākkārt ir vērsusies Federācijā ar lūgumiem palīdzēt, kā arī ar priekšlikumiem kā attīstīt šo līgu kopumā. Tas viss prasa ne tik daudz finanšu, cik laika un cilvēku resursu ieguldījumu. Taču šis jautājums joprojām nerisinās. Šogad Rīgas reģionā ir 17 komandas, kuras ir sadalītas divās grupās, Vidzemes reģionā 16 komandas un arī divas grupas. Ir prieks, ka tika sadzirdēta mūsu ideja apvienot Kurzemes un Zemgales reģionus un šogad viņiem būs kopīgs čempionāts, kurā piedalīsies 11 komandas. Cik noprotam, arī Ziemeļaustrumos un Latgalē viss ir kārtībā ar komandu skaitu. Tomēr komandas joprojām turpina “staigāt” no reģiona uz reģionu, joprojām katrā reģionā ir krasi atšķirīgs gan komandu skaits, gan čempionāta izspēles kārtība. Mūsu kustība mēģina piesaistīt futbolam pēc iespējas vairāk cilvēku, attīstot 2.Līgu un izveidojot 3.Līgu amatieriem. Latvijas Futbola federācija savā 2016.gada Kongresā ir nākusi klajā ar izcilu ideju un saukli: “Futbols Latvijas sirdī”. Taču patiesībā šī ideja pastāv tikai uz papīra. Šī ideja ir jāattīsta, jāvirza uz priekšu, strādājot pie tās visu gadu, nevis tikai Futbola nedēļas laikā rudenī. Kopumā ir ļoti daudz problēmu, kuras nākamajam LFF prezidentam būs jārisina, amatieru sports ir tikai neliela daļa no tām, jo ir jādomā par nacionālā stadiona uzbūvēšanu, par esošo mākslīgo laukumu uzturēšanu attiecīgajā līmenī, par cilvēku ieinteresēšanu futbolā un daudz ko citu.

Tiesa gan, stipri maldās tie, kas runā un domā, ka Federācija neko nedara. “LFF Akadēmija” strādā ļoti labā līmenī, ļaujot jauniem futbola talantiem sevi realizēt; arī Virslīgas čempionāts ir kļuvis ļoti interesants, kā arī 1.Līgas čempionāts pamazām kļūst par nopietnu turnīru. Federācija ir devusi iespēju mazajiem klubiem attīstīties ar Klubu ilgtspējīgas attīstības projektu, kas būtiski var palīdzēt jaunajiem un mazajiem klubiem attīstīt savu jaunatnes sistēmu un soli pa solim virzīties uz priekšu. Attīstās arī sieviešu un meiteņu futbols, kur tiek ieguldīts liels darbs. Pozitīvi aspekti pastāv, un to ir pietiekami daudz, taču problēmas ir pārāk lielas un acīs krītošas. Tāpēc esam tur, kur esam – aprīļa FIFA reitingā 124.vietā, aiz mums no Eiropas valstīm ir tikai Maķedonija, Luksemburga, Moldova, Kosova, Malta, Andora, Lihtenšteina, San Marino un Gibraltārs. Kamēr nesāksim būvēt visu no paša sākuma, ieliekot jaunu fundamentu visam, naivi cerēt, ka kaut kas mainīsies.

Comments

comments